Nolemtība un nicināšana – tā bieži var raksturot attieksmi pret Latviju kā valsti pat no cilvēkiem, kas to no sirds mīl. Tas izpaužas it visā: kritiski mazajā līdzdalībā sabiedriskajās organizācijās un partijās; zemajā dalībā vēlēšanās; “sarunāšanas” tradīcijas un nodokļu nemaksāšanas normalizēšanā, jo kā tad var izdzīvot un nomaksāt; galu galā braukšanā prom. Ja “zog, bet dalās” nav negatīvs vērtējums politiķim, ja “mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti” ir normāla frāze jauniešu vidū, ja daudziem ir sajūta, ka valsts ir nozagta un neizdevusies, vai bija vērts atgūt neatkarību vispār? Kas tieši raisa tādu neuzticību Latvijai?

Runāsim no daudziem aspektiem: kādas bija gaidas neatkarības kustības dalībniekiem, kāda bija neatkarības atgūšanas procesa vēsture (vai esam 1918. gada republika, vai 4. maija republika), vai valsts aparāts mēģināja iegūt iedzīvotāju uzticību, kā cilvēki izturas pret nodokļu un pensiju sistēmu, un vai ir kaut kādas valsts institūcijas, kam cilvēki tomēr uzticas. Mēģināsim saprast, vai ir iespējams uzticību valstij atgūt, un ja var, tad kā.

Gaidām uz diskusiju festivāla LAMPA “DOTS” skatuvē, 2018. gada 29. jūnijā, 16:00

Dalībnieki:
– Velta Čebotarenoka, 4. maija deklarācijas kluba prezidente
– Laimdota Straujuma, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja
– Andris Pauls-Pāvuls, bijušās Augstākās Padomes un Ministru padomes darbības izmeklēšanas komisijas lietpratējs
– Līga Leitāne, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, pētniece
– Dāvids Zalāns, neatkarīgais pētnieciskais žurnālists

Diskusiju vadīs IT eksperts Dmitrijs Golubevs